<\/span><\/h2>\n
\n<\/span><\/p>\nPirmais, kam j\u0101piev\u0113r\u0161 uzman\u012bba, ir \u016bdens un vides temperat\u016bra. Forele gan un aukstumu m\u012blo\u0161s zivs, bet \u0161eit ledus \u016bden\u012b t\u0101s uzved\u012bba iev\u0113rojami main\u0101s. T\u0101 k\u013c\u016bst amorf\u0101ka un vienaldz\u012bg\u0101ka pret \u0113smu, maz\u0101k kustas. Pat palaista zivs ir akt\u012bva aptuveni stundu, un p\u0113c \u0161\u012b laika beig\u0101m t\u0101 ir \"j\u0101uzrun\u0101\". Fakts ir t\u0101ds, ka dabiskaj\u0101 vid\u0113, kur dz\u012bvo foreles, \u016bdens nav tik ledains k\u0101 ziem\u0101. T\u0101p\u0113c ir piln\u012bgi saprotams, ka, pazeminoties \u016bdens temperat\u016brai, zivju aktivit\u0101te samazin\u0101s. \"Konopataja\" labi j\u016btas \u016bden\u012b, kura temperat\u016bra ir 13-15 \u00b0C, bet ziem\u0101 temperat\u016bra pazemin\u0101s l\u012bdz 6-8 \u00b0C. Katra kust\u012bba ir saist\u012bta ar lieliem d\u0101rg\u0101s ener\u0123ijas zudumiem, t\u0101p\u0113c forele ilgi apl\u016bko med\u012bbu objektu, lai p\u0101rliecin\u0101tos, ka tas ir \u0113dams, un tikai tad uzbr\u016bk.<\/p>\n
Foreles var \u0137ert aug\u0161\u0113jos \u016bdens sl\u0101\u0146os uz gandr\u012bz visu veidu \u0113sm\u0101m. Bie\u017ei vien ziem\u0101 ir t\u0101di gad\u012bjumi, kad zivis pirmaj\u0101s palai\u0161anas min\u016bt\u0113s tiek no\u0137ertas uz virszemes \u0113sm\u0101m. Lieta t\u0101da, ka tagad \u016bdenstilpe vi\u0146ai nav paz\u012bstama, vi\u0146a \u0101tri p\u0101rvietojas un izp\u0113ta katru st\u016bri. Uz visu p\u0101r\u0113jo zivs tiek palaista izsalkusi, t\u0101p\u0113c t\u0101 ir tik akt\u012bva un \u0137er uz visu veidu \u0113sm\u0101m. Tom\u0113r, kad \"konopataja\" pierod pie jaunas vietas, un tas notiek diezgan \u0101tri, t\u0101 k\u013c\u016bst izv\u0113l\u012bg\u0101ka, t\u0101s aktivit\u0101te samazin\u0101s, zivs nogrimst horizont\u0101. Un tad s\u0101kas r\u016bp\u012bga un ilga izv\u0113le un \u0113smas veidu, un pareizu noform\u0113jumu. Galvenais \u0161eit ir izv\u0113l\u0113ties pareizo kr\u0101su un pareizo bar\u012bbu.<\/p>\n
<\/span>Vissvar\u012bg\u0101kie \u0113smas veidi zvejai aukst\u0101 \u016bden\u012b<\/span><\/h2>\n
\n<\/span><\/p>\nVisbie\u017e\u0101k, ja runa ir par akt\u012bvu zivju \u0137er\u0161anu, es s\u0101ku zveju \u0101tr\u0101 temp\u0101 ar mikro d\u017eekb\u012btiem, kas sver 3 gramus.<\/p>\n
No sava arsen\u0101la izv\u0113los visakt\u012bv\u0101kos mikro d\u017eekbaitus. \u0160eit manas r\u012bc\u012bbas lo\u0123ika ir \u013coti vienk\u0101r\u0161a: jo akt\u012bv\u0101ka zivs, jo \u0101tr\u0101kai j\u0101b\u016bt vad\u012b\u0161anai. Akt\u012bva zivs rea\u0123\u0113 uz \u0101tri kust\u012bgu objektu. Turkl\u0101t, \u0137erot akt\u012bvas zivis, dinamika ir \u013coti svar\u012bga. Jo vair\u0101k metienu, jo liel\u0101ka varb\u016bt\u012bba no\u0137ert zivi, jo vair\u0101k m\u0113s aptveram akvatoriju. Bet ko dar\u012bt, ja \"spiningot\u0101js\" zaud\u0113s aktivit\u0101ti, nogrims pie apv\u0101r\u0161\u0146a un s\u0101ks baroties pie grunts?<\/p>\n
\u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 ir tikai viens pareizs risin\u0101jums. Ir j\u0101izmanto \u0113sma, kurai ir vispas\u012bv\u0101k\u0101 sp\u0113le. Un, ja agr\u0101k m\u0113s \u0137\u0113r\u0101m zivis aug\u0161\u0113jos \u016bdens sl\u0101\u0146os, tad tagad visa uzman\u012bba j\u0101piev\u0113r\u0161 apak\u0161\u0113jam horizontam. V\u0113r\u0161ana j\u0101veic l\u0113n\u0101kaj\u0101 un mirsto\u0161\u0101kaj\u0101 variant\u0101. Akt\u012bvu zivju \u0137er\u0161anas laik\u0101 v\u0113l var at\u013cauties veikt straujus gr\u016bdienus un \u0101tri uzvilkt spoles rokturi. Tom\u0113r tagad \u0161\u0101ds \u0113smas piebaro\u0161anas veids vienk\u0101r\u0161i nedos rezult\u0101tu: foreles nerea\u0123\u0113s uz objektu, kas ar ziben\u012bgu \u0101trumu pabrauc deguna priek\u0161\u0101. T\u0101p\u0113c vobleri krenki, minnow un citi m\u0101nek\u013ci, kam piem\u012bt akt\u012bva sp\u0113le, vienm\u0113r zaud\u0113 mikrouzmavas un gumijas.<\/p>\n
<\/span><\/p>\nLedus \u016bden\u012b foreles visbie\u017e\u0101k rea\u0123\u0113 uz gumijas. \u0160obr\u012bd mak\u0161\u0137er\u0113\u0161anas tirg\u016b ir daudz visda\u017e\u0101d\u0101ko specializ\u0113to fore\u013cu gumijas variantu: nimfas, t\u0101rpi un citas imit\u0101cijas. Es, piem\u0113ram, priek\u0161roku dodu t\u0101rpiem, jo tiem piem\u012bt pas\u012bva sp\u0113le, kas ir tik \u013coti nepiecie\u0161ama, lai no\u0137ertu l\u0113n\u012bg\u0101s zivis. Lai pan\u0101ktu vismaz nedaudz sapr\u0101t\u012bgu me\u0161anu, izmantoju tikai volframa galvi\u0146as. Galvenie atsvari ir 0,2-0,4 grami. Ja runa ir par mak\u0161\u0137er\u0113\u0161anu tuv\u0113j\u0101 zon\u0101, tad 0,2 grami, bet, ja pl\u0101ns ir \u0137ert k\u0101du t\u0101lu punktu vai nepiecie\u0161ams p\u0101rtraukt v\u0113ju, izmantoju smag\u0101ku galvi\u0146u. Un ar\u012b \u0161eit ir sava specifika. \u0113smas kontrole notiek ar mak\u0161\u0137eres un mak\u0161\u0137eres galotnes dambja pal\u012bdz\u012bbu. Ja mak\u0161\u0137ere izstiepjas vai l\u0113n\u0101m aiziet uz s\u0101niem, tas signaliz\u0113, ka forele s\u0101kusi ko\u0161\u013c\u0101t \u0113smu. Nav j\u0101steidzas. Visas fore\u013cu gumijas ir apr\u012bkotas ar atraktantu, t\u0101p\u0113c \u0161\u0101du \u0113smu zivs mut\u0113 notur daudz ilg\u0101k, kas palielina labas uz\u0137er\u0161anas iesp\u0113ju.<\/p>\n
Visbie\u017e\u0101k es izmantoju gumijas garumu 6-7 cm. \u0160o \u0113smu anim\u0113\u0161ana ir \u0161\u0101da: iemet, \u013cauj t\u0101rpam nokrist uz grunts un tad s\u0101c l\u0113n\u0101m griezt spoles rokturi, vienlaikus veicot \u012bsus gr\u016bdienus ar mak\u0161\u0137eres galu, p\u0113c diviem vai trim gr\u016bdieniem veic 3-4 sekun\u017eu pauzi. Uz pauzes un notiek visi \u0146irb\u0161anas pa\u0146\u0113mieni.<\/p>\n
Svar\u012bga noz\u012bme ir ar\u012b kr\u0101sai. Protams, spilgti provoc\u0113jo\u0161i to\u0146i, piem\u0113ram, sk\u0101ba, oran\u017ea, sarkana, ir priorit\u0101te.<\/p>\n
<\/span>Taktika<\/span><\/h2>\n
\n<\/span><\/p>\nZiemas fore\u013cu zvejas taktika ir atrast daudzsolo\u0161u vietu un past\u0101v\u012bgas kust\u012bbas. St\u0101vot vien\u0101 viet\u0101, diez vai izdosies ieg\u016bt k\u0101du lolotu \u0113smu, protams, ja tas neb\u016bs t\u0101ds fundament\u0101ls punkts k\u0101 aerators, kur past\u0101v\u012bgi ir pien\u0101c\u012bga fore\u013cu koncentr\u0101cija. Forele ir t\u0101da zivs, kas nepr\u0101t\u012bgi m\u012bl teko\u0161u \u016bdeni un visa veida virpu\u013co\u0161anu. \u0160\u0101da vieta uz paynikiem ir vietas, kur \u016bdens iepl\u016bst d\u012b\u0137\u012b, jeb aeratori. \u0160eit vienm\u0113r ir straume, kas tikai att\u0101li atg\u0101dina \u012bsto \"raudas\" dz\u012bvotni, ta\u010du ar to pietiek, lai piesaist\u012btu fore\u013cu uzman\u012bbu.<\/p>\n
Vispirms j\u0101zvejo aeratori un vietas ar \u016bdens pl\u016bsmu. Parasti \u0113smas neliks ilgi gaid\u012bt, ja esat visu izdar\u012bjis pareizi. Un j\u0101atz\u012bm\u0113, ka \u0161\u0101d\u0101 viet\u0101 zivis var b\u016bt ne tikai apak\u0161\u0101, bet ar\u012b sl\u0101n\u012b, t\u0101p\u0113c neviens nav atc\u0113lis pareiz\u0101 horizonta mekl\u0113jumus.<\/p>\n
V\u0113l viena maz\u0101k efekt\u012bva, bet ar\u012b daudzsolo\u0161a vieta ir d\u012b\u0137u pagriezieni un zem\u016bdens anom\u0101lijas. Ja d\u012b\u0137is ir dabisks, foreles var m\u0113\u0123in\u0101t mekl\u0113t uz reljefa bedr\u012bt\u0113s, ja d\u012b\u0137is ir m\u0101ksl\u012bgs, tad vair\u0101k laika pavadiet st\u016bros.<\/p>\n
Katr\u0101 jaun\u0101 viet\u0101 veiciet p\u0113c iesp\u0113jas vair\u0101k metienu. \u013boti svar\u012bga ir zivju mekl\u0113\u0161anas dinamika.<\/p>\n